education.govt.nz

Kia mauriora te reo Māori i te kura o Bluestone i Te Tihi o Maru

Issue: Volume 97, Number 16

Posted: 10 September 2018
Reference #: 1H9kZs

I tīmata te whakaakoranga reorua i te Kura o Bluestone i Te Tihi o Maru e rua tau me te hāwhe ki mua, ā, ahakoa e 22 noa iho ngā ākonga o te 500, kua kitea ngā hua puta noa i te hapori.

 I kī mai a te kaiako a Justine Reihana, neke atu i te rua tau ki mua ka hiahia ngā ākonga tau 7 ki te whakauru i ngā kupu Māori ki te akoranga tatau kupu, ā, kāore i pai ngā mātua ki tērā hiahia. “Ināianei he karakia, he waiata kei ngā akomanga katoa, ā, kei te hari kupu atu ki te kāinga, ā, kei te hari kupu mai anō.”

Whakaae ana te tumuaki a Ian Poulter kua rerekē ngā whakaaro. “Kua tino huri, mai i te papare ki te hiahia. Arā, koinā te mahi i Bluestone, ka mutu, he mea tino rawe.”

“Kua rongo hoki i te reo i ngā mahi tautiaki rori. I kī atu tētahi tama ‘kei te ngenge ahau” me te kī mai a tana Māmā ‘he aha te tikanga o tērā kōrero, e tama?’ me tana kī atu ‘I’m tired’ me tana whakahoki ki a ia ‘me too!’ Nā, i mua rā ka pēnei ētahi ‘What? What? Talk English!’ Kua uru noa mai ki te kura i runga i te whakaaro pai,” te kī mai a Justine.

“Kua eke tēnei ki te tau tuatoru e whakahaeretia ana te akoranga reorua, ā, kua tū ake ētahi o ngā mātua, me te aha he oranga ngākau tērā ki au. I kī ake tētahi o ngā whaea, ‘Ko tāku e hiahia nei ko te noho atu ki te poari. Kātahi anō ia ka noho ki te poari me te aha he tino rawe ia, nātemea kua kawea mai e ia te tirohanga Māori me tōna tino kaingākau ki ngā āhuatanga Māori, hei whakaoho ake tērā i ētahi o ngā tāngata, ka mutu pea,” te kī a Ian.

“Mōhio koe, he mahi nui te kimi huarahi e whai wāhi mai ai ngā whānau. Ko tētahi mea tino mīharo ko ngā hui o mua mā ngā mātua, waimarie mēnā 10 ki te 15 ngā mātua i tae ake, mēnā ka tū ki runga rā, ko tōna 90 mātua tērā ka tae ake!”

Ngā kaiārahi mō āpōpō

I kī mai a Ian rāua ko Justine nā te whakaakoranga reorua i hiki ai te māiatanga o ngā ākonga, ā, kei te āwhina hoki i a rātou ki te tū hei kaiārahi.

“Kei reira, kei ngā tamariki anō o taua rūma te kaha, ā, ko rātou kei te ārahi i ngā mahi huhua.  Ka kitea, ka hikina ngā mahi akoako me te aha, kua tū māia rātou hei ākonga pai, hei tangata hoki nō Aotearoa.”

Ko Justine te kaiako i taua rūma, ā, e kī ana ia ko te āhuatanga e ako ngātahi ai te akomanga te pūtake o te ārahitanga.

“He kaiako kairīwhi tāku mō ētahi tau īnāianei, ā, nāna hoki i kite me tana mīharo ki ā rātou, ki ō rātou whakaaro, me tana kī mai, ka wareware noa he pērā rawa te tamariki o ētahi. Engari ki au nei, ko te tikanga tērā o te tuakana–teina. Kei te ako ngātahi rātou, me te tautoko o tētahi i tētahi.”

I ahu mai i hea, e ahu ana ki hea

E ai ki a Ian ko te pūtake o te whakaakoranga reorua ko te noho me te āta wānanga me te aronui ki te hapori o te kura.

Te Reo Māori students Ruby and Alexandra.

Te Reo Māori students Ruby and Alexandra.

“Mō ngā kura, he rite tonu tō kimi huarahi e pai ake ai ngā mahi kia whai hua mō ngā ākonga. Tētahi wāhanga o tā mātou mahere rautaki e pā ana ki te whai kia anganui mai ngā ākonga, i whakaaro tonu mātou ko tētahi wāhi e ngaro ana ko tērā e pā ana ki ngā āhuatanga Māori, kāore he paku aha e kitea ana. I mōhio mātou mō Justine me ōna pūkenga, ōna pūmanawa, ā, ka tirohia he aha ngā mea ka taea, me pēhea tērā e tutuki ai.”

I torotoro haere te tokorua nei i ētahi atu kura o Waitaha kia kite i ngā mahi e mahia ana, nā reira i whakatau ai kia iti i te tīmatanga.

“Ko tō mātou hiahia mō te kaupapa, mō te pai o ngā whānau o Bluestone. Nā ngā whānau tonu o  Bluestone i kī mai he aha ō rātou hiahia – ā, kua roherohea ngā kura o konei. Ina, he ara reorua tūturu tēnei mai i te tīmatanga, ā, ka noho tuwhera ki ngā tāngata puta noa. Mā tērā ka tino uaua mō mātou. Nā konei i tīmata ai me ō mātou ake whānau. He mea nui tērā.”

Kei te whai akoranga anō a Ian rāua ko Justine, ā, ko te manako mā reira e taea ai te whakawhānui i te whakaakoranga i roto i te kura ka tahi, me ngā whānau ka rua, ā, ki te hapori whānui ka toru.

“Kei te kōrerotia te reo i konei, engari kaua i roto i ngā kāinga, nā konei te wero nui mō tēnei tau ko te whakarite akoranga mō ngā mātua inā hoki tō rātou whakahīhī i ngā mahi kapa haka. Ka taea rānei ō mātou mātua te haramai ki te noho i tō mātou taha ki te ako tonu?” tā Ian.

He huarahi mā te katoa

E ai te kura ko te whakatū akoranga reorua tētahi huarahi pai mā ngā kura maha mēnā koinā te hiahia.

“Ki au nei, he huarahi tēnei hei whai mā ngā kura maha, inā rā, ehara ko mātou anake te rohe he iti noa te mōhiotanga i ngā whānau me ngā mahi marae. Mēnā ka taea i konei, ka taea ki tēnā kura, ki tēnā wāhi o Aotearoa.  Ko te mea nui me āta haere,” tā Ian.

“Ko te mea nui kia mātua whai wāhi mai te marae me ngā whānau o tō rohe, i te mea me tipu te kaupapa i runga i tō rātou mōhiotanga, tautoko hoki.  Nā reira, me āta mahi kia mōhio rātou me te mārama ki ō hiahia, mā reira ka tautoko mai rātou i a koutou. Me mātua whai tautoko mai i tō poari, ā-pūtea nei mēnā koina te hiahia, ā-kupu nei hoki, arā kia tū ake me te kī koia nei tētahi kaupapa kei te kaha te tautokohia e rātou, ā, he mea nui tērā. Kia kore ai e tū hei kaupapa taratahi. He mea nui whakahirahira kia kitea he wāhanga tūturu tēnei nō te mahere whānui o te kura.”

Tūturu, he korounga ngātahi tēnei haerenga o te kura nei, nō reira i tino whai hua ai, ā, koia hoki kei te ingoa i tapaina ki te whakaakoranga reorua, arā ‘Tō Mātou Haerenga’ (‘Our Journey’) me te whakatauki ‘he waka eke noa’ arā, ‘we’re all in this canoe together’.

“Ko tāku ki ngā tamariki, kaua e rangiruatia te hāpai o te hoe, ki te hiahia tātou kia tae tō tātou waka ki uta, me hoe tahi tātou.”  te kī a Justine.

BY Education Gazette editors
Education Gazette | Tukutuku Kōrero, reporter@edgazette.govt.nz

Posted: 9:00 am, 10 September 2018

Get new listings like these in your email
Set up email alerts  
Feedback